"Tora un evaņģēlijs"

7. lasījums

Vitālijs Oļijņiks

Toras lasījuma nedēļas nodaļa VAECE/ IZGĀJA
(1. Mozus 28:10-1. Mozus 32:2)

Mēs turpinām komentāru sēriju par Toras lasījuma nedēļas nodaļām viena gada ietvaros un mūsu mērķis ir gada laikā salīdzināt Toru un Evaņģēliju.
Šodien ir septītā nedēļas nodaļa, kuras nosaukums ir Vaece. Tā sākas 1. Mozus grāmatā/Berešit 28:10 un turpinās līdz 32:2. Nedēļas nodaļas nosaukums veidojas no pirmajiem nozīmīgajiem vārdiem, kas rakstīti 1. Mozus 28:10 “Un Jēkabs atstāja (“izgāja” krievu un angļu val.) Bēršebu un devās uz Hāranu.” Oriģinālā vārds “izgāja” ir Vaece (וַיֵּצֵא ‏‎).
1. Moz. 28:11 ir rakstīts “Un tam gadījās nonākt kādā vietā un palikt tur pa nakti, jo saule bija norietējusi. Un viņš ņēma vienu no akmeņiem, kas bija tur (tajā vietā), un lika to sev pagalvī, un apgūlās tanī vietā.” Šajā pantā uzmanību sev pievērš fakts, ka vārds “vietā”, kas oriģinālā ir vārds ‎”makom” (מָקוֹם), šeit tiek izmantots trīs reizes. Toras skaidrotājiem jau sen radās jautājums par to, kas tad tā ir par vietu. Kad mēs ieskatāmies šajā tekstā uzmanīgāk, tad ieraugām, ka vārds “vieta” tiek lietots kopā ar artikulu, turklāt visas trīs reizes. Artikula izmantošana senebreju valodā norāda uz to, ka runa ir par kādu konkrētu un visiem zināmu vietu. Tas atspoguļojas F. Gurfinkelas (Frima Gurfinkel) tulkojumā, kurā ir rakstīts “Un sasniedza to vietu (..).” Lūk, ko lasām klasiskajā jūdu komentārā Sančino “Gudrie atzīmē, ka šajā Toras tekstā tiek izmantots noteiktais artikuls, tātad runa ir par labi zināmu vietu. Šī vieta, kas visiem asociējas ar lūgšanu un kalpošanu Visaugstajam, var būt tikai Morijas kalns.” Līdzīgu domu atrodam Raši komentārā “Pants nerunā par kādu nenoteiktu vietu, bet par tādu vietu, kas iepriekš jau minēta. Tas ir Morijas kalns, par kuru teikts “un ieraudzīja to vietu iztālēm.” Berešit/1. Mozus 22:4. Un patiešām, pirms 28. nodaļas vārds “ha-makom” (המקום) tiek izmantots 1. Mozus 22:4. Izlasīsim 1. Moz. 22:1-4 “Un notika, ka pēc šīm lietām Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam sacīja: “Ābrahām!” Un tas atbildēja: “Te es esmu.” Tad Viņš teica: “Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, Īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuru Es tev norādīšu.” Un Ābrahāms no rīta posās ceļam; apsegloja savu ēzeli, paņēma sev līdzi divus savus puišus, kā arī savu dēlu Īzāku; sacirta malku dedzināmam upurim un devās uz to vietu, kuru Dievs viņam bija norādījis. Un trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja to vietu iztālēm.” Oriģinālā “ha-makom” ir “un ieraudzīja to vietu iztālēm.”
Jēkabs atnāca tiešu uz Morijas kalnu. Uz to piemiņas vietu, kur notika īpaša upura pienešana. Norādījums uz šo vietu ir 28. nodaļas notikuma apraksta turpinājumā no 16.-22. pantam. “Un Jēkabs uzmodās no miega un sacīja: “Tiešām, Tas Kungs ir šinī vietā, bet es to nezināju.” Un viņam kļuva bail, un tas sacīja: “Cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Dieva nams, un še ir debesu vārti.” Un Jēkabs pamodās no rīta un ņēma akmeni, ko savā pagalvī bija licis, un cēla to par piemiņas akmeni un lēja eļļu pār tā virsu. Un viņš nosauca šīs vietas vārdu: Bētele, bet iepriekš pilsētu sauca Lūza. Un Jēkabs deva solījumu, sacīdams: “Ja Dievs būs ar mani un pasargās mani šinī ceļā, ko es eju, un dos man maizi, ko ēst, un drēbes, ar ko ģērbties, un liks man sveikam atgriezties savā tēva namā, tad Tas Kungs man būs par Dievu. Bet šis akmens, ko es esmu cēlis par piemiņas akmeni, taps par Dieva namu; un no visa, ko Dievs man dos, es desmito tiesu došu Viņam.”” Frāze „Dieva nams”šajos pantos tiek izmantota trīs reizes. Vārds „Bētele” (בֵּית אֵל ) oriģinālā nozīmē „Dieva nams.”
Sančino komentārā ir rakstīts „Jēkabam nebija nodoma pienest upuri, viņš vēlējās dot nosaukumu tai vietai, kur viņš redzēja šo pravietisko sapni. Viņš cerēja šajā vietā uzcelt templi.” Ščedrivicka komentārā par šo tēmu ir teikts „Naktī, kad Jēkabs gulēja un redzēja kāpnes, pēc tradīcijas viņš atradās Jeruzālemē, vietā, kur vēlāk atradīsies Salamana templis. Tieši tajā vietā, kur ar garīgām kāpnēm jāsavienojas zemei un debesīm lūgšanās un upuru pienešanā. Tā arī ir pastāvīgās Dieva klātbūtnes vieta un pēc daudz gadsimtiem Tempils, kas uzcelts tajā vietā, patiesi kļuva par vārtiem uz debesīm.”
Kāda iemesla dēļ tad Jēkabs gāja tieši uz Morijas kalnu? Ko viņš tur darīja? Atgriežamies pie 1. Moz. 28:10, 11 „Jēkabs izgāja no Bēršebas un devās uz Hārānu. Viņš tuvojās kādai vietai („atnāca uz to vietu”, krievu tulk.) un palika tur pa nakti, jo norietēja saule. Viņš ņēma akmeni no tās vietas, lika sev pagalvī un nolikās gulēt tai vietā.” Šeit mēs pievēršam uzmanību darbības vārdam „atnāca.” Saskaņā ar Sančino komentāru, vārda sakne „paga” (פָּגַע), kas tiek šeit izmantota, var nozīmēt arī vārdu „lūgties.” Tāpēc Talmuds šajā fragmentā saredz norādījumu uz to, ka Jēkabs lūdza Visaugsto pēc apsardzības. Sančino komentārs šajā gadījumā atsaucas uz Talmuda Brahot nodaļu 26b. Paskatīsimies uz diviem piemēriem Svētajos Rakstos, kur vārds „paga” tiek izmantots ar nozīmi „prasīt, lūgt, izlūgties.” 1. Moz. 23:8 „Un viņš sacīja viņiem, teikdams: "Ja tas jums pa prātam, ka es apglabāju savu mirušo, kas pie manis, tad klausiet jel mani un griezieties manis labā pie Efrona, Cohara dēla.” Šie ir Ābrahāma vārdi, viņš lūdz. Oriģinālā - „paga.” Pravieša Jeremijas grāmata 7:16 „Bet tu neaizlūdz par šo tautu un nenāc par tiem Manā priekšā ne ar žēlabām, ne ar lūgšanu, nepūlies! Jo Es tevi tomēr nepaklausīšu.” Vārds „paga” šeit tiek lietots kā vārds „lūgšanu.” Tātad Jēkabs atnāca uz šo vietu, lai lūgtu Dievu, lai nāktu ar saviem lūgumiem Dieva priekšā. Pēc lūgšanām, viņš dodas gulēt un tālāk notiek sekojošais. 1. Moz. 28:12-15 „Un viņam bija sapnis, un redzi, uz zemes bija kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs, un redzi, Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup. Un redzi, Tas Kungs stāvēja augšgalā un sacīja: „Es esmu Tas Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzāka Dievs! To zemi, uz kuras tu guli, Es došu tev un taviem pēcnācējiem. Un tavi pēcnācēji būs kā zemes pīšļi, un tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un tevī un tavos pēcnācējos visas zemes tautas būs svētītas. Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz kamēr izdarīšu, ko Es esmu tev sacījis.”” Jēkabs redz kāpnes, kas savieno debesis un zemi, un Dieva enģeļus kāpjam augšup un lejup pa šīm kāpnēm. Kā teikts Sančino komentārā „Jēkaba sapņa jēga ir acīmredzama starp garīgo un materiālo pasauli, ko simbolizē debesis un zeme. Pastāv nepārtraukta saikne. Visaugstais apsola eņģeļu apsardzību un aizsardzību un svētības Jēkabam.”
Paskatīsimies uz vairākiem Torā uzrakstītajiem piemēriem, kad patriarhs ir saņēmis palīdzību no eņģeļiem. 1. Moz. 31:11-13 „Un Dieva eņģelis sacīja man sapnī: Jēkab! - Un es sacīju: te es esmu. Un Viņš sacīja: atver savas acis un skaties: visi teķi, kas aplec avis, ir svītraini, lāsaini un raibi; jo Es esmu redzējis, ko Lābans tev ir darījis. Es esmu tas Bēteles Dievs, kur tu piemiņas akmeni esi svaidījis, kur tu esi Man solījumu devis. Bet tagad celies, ej no šīs zemes projām un atgriezies savā dzimtajā zemē.” Šajā Dieva eņģeļa atklāsmē ir divi nozīmīgi momenti. Pirmkārt, tā ir Dieva aizsardzība no Lābana patvaļas. 1. Moz. 31:6-8 ir rakstīts „Un jūs zināt, ka es ar visiem saviem spēkiem esmu kalpojis jūsu tēvam. Bet jūsu tēvs mani ir pievīlis, un viņš ir pārgrozījis manu algu desmitām reižu, bet Dievs nav ļāvis viņam ļaunu man darīt. Ja viņš sacīja: lāsainie lai ir tava alga,- tad visiem sīklopiem atnesās lāsaini jēri un kazlēni. Bet, ja viņš sacīja: raibie lai ir tava alga,- visiem atnesās raibi jēri un kazlēni.” Šeit eņģelis atklāj, ko tieši pateicoties pārdabiskajām būtnēm, sīklopiem dzima pēcnācēji vajadzīgā krāsā. Otrkārt, Dieva eņģelis saka, ka ir pienācis laiks atgriezties mājās, pieminot redzējumu, kas aptriarham tika dots Bētelē. Tālāk 1. Moz. 32:2, 3 ir rakstīts „Bet Jēkabs devās savā ceļā. Un Dieva eņģeļi tam parādījās. Un, tos ieraudzījis, Jēkabs sacīja: „Šī ir Dieva karapulka nometne.” Un viņš nosauca šīs vietas vārdu: Mahanajima.” Šis Dieva eņģeļu karapulks priekš patriarha bija tieši laikā, jo 32:6-8 ir teikts „Un man ir vērši, ēzeļi, sīklopi, kalpi un kalpones, un es sūtu šo vēsti savam kungam, lai atrastu žēlastību tavās acīs.” Un sūtņi atgriezās pie Jēkaba, teikdami: „Mēs nogājām pie tava brāļa Ēsava, un tas jau nāk tev pretī, un četri simti vīru ir ar viņu. Un Jēkabs ļoti izbijās, un smagas rūpes nospieda viņa sirdi, un viņš sadalīja ļaudis, kas bija ar viņu, tāpat sīklopus, liellopus un kamieļus divos pulkos.” Savas dzīves beigās patriarhs saka „Un viņš svētīja Jāzepu un sacīja: „Tas Dievs, kura priekšā staigāja mani tēvi, Ābrahāms un Īzāks, tas Dievs, kas man ir bijis mans gans visu manu mūžu, līdz pat šai dienai, tas eņģelis, kas mani atpestījis no visa ļauna, tas lai svētī šos zēnus, ka viņu starpā dzīvo tālāk mans vārds, mana tēva Ābrahāma un Īzāka vārds, ka tie aug un vairojas zemes virsū.”” 1. Moz. 48:15, 16. 
Dieva eņģeļi kalpoja Jēkabam un sargāja viņu visu viņa dzīvi, un to pašu atklāj arī apustuliskie raksti. Mēs atrodam, ka tajos tiek citēta mūsu Toras nedēlas nodaļa un fragments, kas vēsta par debesu kāpnēm un Dieva eņģeļiem, kuri kāpj pa tām augšup un lejup. Tas ir Jāņa 1:45-51 „Filips atrod Nātānaēlu un saka viņam: „Mēs esam To atraduši, par ko Mozus bauslībā un pravieši rakstījuši, Jēzu no Nacaretes, Jāzepa dēlu. „Nātānaēls viņam sacīja: „Vai no Nacaretes var nākt kas labs?” Filips viņam atbild: „Nāc un redzi!” Jēzus redzēja Nātānaēlu nākam un saka par viņu: „Redzi, patiesi israēlietis, kurā nav viltības!” Nātānaēls sacīja Viņam: „Kā Tu mani pazīsti?” Jēzus atbildēja viņam: „Pirms Filips tevi sauca, kad tu biji zem vīģes koka, Es tevi redzēju.” Nātānaēls atbildēja Viņam: „Rabi, Tu esi Dieva Dēls, Tu esi Israēla Ķēniņš!” Jēzus viņam atbildēja: „Tu tici tāpēc, ka Es tev sacīju, ka redzēju tevi zem vīģes koka. Tu redzēsi lielākas lietas par šīm. Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs redzēsit debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.”” Kā arī apustuļu rakstos mēs sastopam virkni epizodes, kad Dieva eņģeļu kalpo Jēzum Kristum. Piemēram, Marka 1:13 „Un Viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans Viņu kārdināja, un Viņš bija pie zvēriem, un eņģeļi Viņam kalpoja.” Mat. 4:11 „Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.” Lūkas 22:43 „Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja.”  
Jēzus kalpošanu pavadīja eņģeļu kalpošana Viņam. Savās mācībās Jēzus ne vienu reizi vien runāja par eņģeļiem. Piemēram, Mat. 18:10 „Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt, jo Es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz Mana Debesu Tēva vaigu.” Eņģeļu apsardzība ir pieejama ikvienam cilvēkam uz zemes, no patriarhiem līdz pašiem mazākajiem.
Nobeigumā atcerēsimies apsolījumu, kas rakstīts Ps. 34:8, 9 „Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj. Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas!”
Lai Visaugstais svētī jūs un jūsu ģimenes!

 

 


Lasījumu arhīvs

1.Lasījums BEREŠIT / IESĀKUMĀ (1.Moz.1:1 - 6:8)
2.Lasījums NOAH/NOA (1. Mozus 1:6-9-1. Mozus 11:32)
3.Lasījums

LEH LEHA/IZEJ (1. Mozus 12:1-1. Mozus 17:27)

4.Lasījums

VAERA/PARĀDĪJĀS (1. Mozus 18:1-1. Mozus 22:24)

5.Lasījums

HAEI SARA/ SĀRAS DZĪVE (1. Mozus 23:1-1. Mozus 25:18)

6.Lasījums

TOLDOT/ CILTSRAKSTI (1. Mozus 25:19-1. Mozus 28:9)

7.Lasījums

VAECE/ IZGĀJA (1. Mozus 28:10-1. Mozus 32:2)

8.Lasījums

VAIŠLAH/ UN SŪTĪJA (1. Mozus 32:3-1. Mozus 36:43)

9.Lasījums

VAEŠEV/UN DZĪVOJA (1. Mozus 37:1-1. Mozus 40:23)

10.Lasījums

MIKEC/PĒC..(GADIEM)(1. Mozus 41:1-1. Mozus 44:17)

11.Lasījums

VAIGAŠ/TAD PIEGĀJA(1. Mozus 44:18-1. Mozus 47:27)

12.Lasījums

VAEHI/NODZĪVOJA (1. Mozus 47:28-1. Mozus 50:26)

13.Lasījums

ŠEMOT/VĀRDI (2. Mozus 1:1-2. Mozus 6:1)

 

Pēdējās izmaiņas veiktas :
13.04.2018
E-pasts: tukumasda@inbox.lv