"Tora un evaņģēlijs"

13. lasījums

Vitālijs Oļijņiks

 

Toras lasījuma nedēļas nodaļa ŠEMOT/VĀRDI
(2. Mozus 1:1-2. Mozus 6:1)

Mēs turpinām komentāru sēriju par Toras lasījuma nedēļas nodaļām viena gada ietvaros un mūsu mērķis ir gada laikā salīdzināt Toru un Evaņģēliju.
Šodien mēs uzsākam otrās Toras grāmatas pētījumus, kas Bībelē ir nosaukta par 2. Mozus grāmatu. Šajā reizē apskatīsim trīspadsmito Toras lasījumu nedēļas nodaļu. Tā saucas Šemot un atrodas no 2. Moz. 1:1 un turpinās līdz 2. Moz. 6:1. Nodaļas nosaukums veidojas pēc pirmajiem nozīmīgajiem vārdiem, kas rakstīti 2. Mozus 1:1 “Šie ir Israēla bērnu vārdi, kas ar Jēkabu bija nonākuši Ēģiptē; ikviens ar savu saimi tie bija nākuši.” “Vārds” senebreju valodā ir vārds “šem” (שֵׁם), daudzskaitlī “šemot” (שְׁמֹות).
Bez Izraēla dēlu vārdiem, šajā nedēļas nodaļā atklājas arī Visaugstā Dieva vārds. Lasām 2. Moz. 3:13-15 “Bet Mozus sacīja uz Dievu: “Redzi, kad es nākšu pie Israēla bērniem un viņiem sacīšu: jūsu tēvu Dievs mani pie jums ir sūtījis, - tad tie jautās: kā Viņu sauc? - Ko tad lai es viņiem saku?” Dievs sacīja uz Mozu: “ES ESMU, kas ES ESMU.” Viņš sacīja: “Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU - tas mani sūtījis pie jums.” Un Dievs vēl sacīja uz Mozu: “Tā tu saki Israēla bērniem: Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs mani ir sūtījis pie jums - tas ir Mans Vārds mūžīgi, to atcerieties uz audžu audzēm.”
Atvērsim elektronisko Ebreju enciklopēdiju. “Mozus, kuru Dievs sūta pie izraēliešiem, pirmo reizi ievieš koncepciju par Dieva personas vārdu. Bībelē šis vārds tiek apzīmēts ar četriem burtiem JHVH (יהוה ) (no šejienes zinātniski pieņemtais apzīmējums tetragramma, t.i. vārds, kas sastāv no četriem burtiem). Jau trešajā gadsimtā pirms Kristus cilvēki izvairījās no vārda JHVH izrunāšanas un tā vietā lietoja vārdu Adonai vai (..) vārdu Elohim. Agrīnajā viduslaikā, kad Bībeles teksts bija līdzskaņos, tika pievienotas patskaņu zīmes, lai padarītu vieglāku Svēto rakstu lasīšanu. Vārdam JHVH pievienoja patskaņus “o” un “a” (līdzīgi,, kā vārdam Adonai). Tā radās kristīgajā literatūrā lietojamais  vārds Jehova. Taču virkne agrīno kristīgo rakstnieku, kuri rakstīja grieķu valodā, liecina, ka vārds tika izrunāts kā Jahve. To apstiprina patskaņa klātbūtne saīsinātās vārda formas pirmajā zilbē יָהּ  (Jah), ko dažreiz izmanto dzejā, piem., 2. Moz. 15:2 (vārds יָהּ  (Jah) latviešu tulkojumā šajā pantā ir vārdi “Tas Kungs”, tulk. piez.) vai -jahu, vai -jah pēdējā zilbē daudzos ebreju personvārdos. Vārdu, kas dots 2. Moz. 3:14 – “ES ESMU, kas ES ESMU” (אֶֽהְיֶה אֲשֶׁר אֶֽהְיֶה), paskaidro tautas etimoloģija (valodniecības nozare, kas pētī vārdu un morfēmu izcelšanos un to attīstību (www.tezaurs.lv)), kas raksturīga Bībeles personvārdu skaidrošanas sistēmai. Taču nav šaubu, ka šī vārda izcelsme ir no vārda saknes “būt” (היה ). Mūsdienu teoloģijā tetragrammu ir pieņemts tulkot kā “Tas, Kurš liek būt” jeb “Tas, Kurš ir iemesls esībai.””
Pievērsīsimies arī Bībeles enciklopēdijai. “ES ESMU, kas ES ESMU” ir viens no Dieva vārdiem, varens un svēts, kas nozīmē esību, mūžību un dievišķās būtības nemainību. Tā vārds, Kurš bija, ir un būs.” Tādējādi atklāsmē pie degošā krūma tiek atklāts vārds, ar kuru tiek apzīmēts vienīgi visu lietu Radītājs, Kurš ir bez sākuma, visa dzīvības avots, patiesais Dievs. Atšķirībā, piem., no izplatītā vārda El, kas tiek lietots arī citu dievību apzīmēšanai, vārds JHVH ir unikāls, kas norāda uz īsto Dievu un Viņa dievišķo dabu.
Tagad apskatīsim šīs atklāsmes kontekstu. Kurš tieši tiek nosaukts šajā vārdā? 2. Moz. 3:1-6 “Mozus ganīja Jetrus, sava sievastēva, Midiāna priestera, avis. Viņš aizdzina avis pāri tuksnesim un nonāca pie Dieva kalna Horeba. Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās uguns liesmā no ērkšķu krūma, un viņš skatījās, un redzi, ērkšķu krūms dega ugunīs, bet nesadega. Tad Mozus sacīja: “Es iešu tuvāk un apskatīšu šo lielo parādību, kādēļ ērkšķu krūms nesadeg.” Bet Tas Kungs redzēja, ka viņš gāja turp lūkot, un sauca tam no krūma un sacīja: “Mozu, Mozu!” Mozus sacīja: “Te es esmu.” Un Tas Kungs sacīja: “Nenāc tuvāk! Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.” Un Viņš sacīja: “Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs.” Un Mozus aizklāja savu vaigu, jo viņš bijās Dievu uzlūkot.” Tātad, kas parādījās Mozum? Otrā panta sākumā ir teikts “Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās uguns liesmā no ērkšķu krūma (..).” Šī garīgā būtne tiek nosaukta par Tā Kunga eņģeli un par vietu, no kurienes tā parādās, ir teikts tā – “no ērkšķu krūma.” Taču kad mēs lasām tālāk un nonākam pie ceturtā panta, tur ir rakstīts “Bet Tas Kungs redzēja, ka viņš gāja turp lūkot, un sauca tam no krūma un sacīja (..).” Šeit tiek aprakstīta tā pati vieta “no ērkšķu krūma”, bet persona, kas parādījās, tiek nosaukta savādāk – Tas Kungs, oriģinālā JHVH. Nedaudz tālāk pantā Dievs tiek nosaukts par Elohim. Lai nebūtu šaubu, izlasīsim, kas rakstīts turpat sestajā pantā. “Un Viņš sacīja: “Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs.”” Tas nozīmē, ka šī ir tā pati persona, kas parādījās sentēviem, tieši šī garīgā būtne tālāk tiek nosaukta par JHVH un tiek izmatota svētā vārda tetragramma. Tādā veidā mēs šeit redzam, ka ir Kāds, Kurš tiek nosaukts par Tā Kunga eņģeli, taču Kurš pēc savas dabas ir Kungs un Kuram ir dievišķa daba. Kā lai to visu saprot? Oriģinālā vārds “eņģelis” ir “malak” (מַלְאַךְ) un nozīmē “vēstnesis.” Dievišķā būtne atklājas kā vēstnesis.
Šī nav vienīgā vieta Torā, kur tiek aprakstīta Tā Kunga eņģeļa persona. Piem., 2. Moz. 23:20, 21 “Redzi, Es sūtu eņģeli tavā priekšā, kas tevi pasargās šinī ceļā un tevi novedīs tanī vietā, ko Es tev esmu sataisījis. Sargies viņa priekšā, klausi tā balsij un nesacelies pret viņu, jo viņš tavus pārkāpumus piedos, jo Mans Vārds mājo viņā.” Pirmais, ko būtu svarīgi atzīmēt šajā fragmentā, ir tas, ka tiek aprakstītas divas personas. “Redzi, Es (..)”, saka Visaugstais un Visuresošais, “Es sūtu eņģeli tavā priekšā (..).” Divas personas – pats Dievs un eņģelis, kuru Viņš sūta, taču eņģeļa aprakstam tiek izmantoti tie paši vārdi, ar ko tiek aprakstīts pats Dievs. Tālāk tiek dots paskaidrojums “(..) jo Mans Vārds mājo viņā.” Nevis, kā piedāvā daži tulkotāji, “Viņš runā Manā vārdā”, bet tieši “Mans Vārds mājo viņā.” Oriģinālā “kereb” (קֶרֶב) - “iekšā, iekšpusē”, viņa dabā, viņa būtībā “ir Mans vārds.” Kā ir teikts Krievijas Bībeles biedrības mūsdienu tulkojumā “viņā piemājo Mans vārds.”
Tas pats vārds “Es ESMU, kas ES ESMU”, vārds JHVH, kas norāda uz dievišķu dabu. Un vēl viens, Kulakova tulkojums: “(..) ar Sevi parādīdams Mani.” Tā šis eņģelis, kuram ir dievišķa daba, parādās cilvēkiem un demonstrē to, kāds ir Visaugstais, parādīdams to ar sevi.
Šeit ir svarīgi atgādināt to, ko savulaik uzrakstīja Jesaja. Jes. 42:8 “Es esmu Tas Kungs, tas ir Mans Vārds, Savu godu Es citam nedošu, nedz Savu slavu elkiem.” Tātad, fakts, ka pats Visaugstais Torā atklāj Tā Kunga eņģeli, kam piemīt tāda pati daba, kā īstajam Dievam, Viņam slavu neatņem, tieši otrādi, atklāj tā dievišķo dabu. Dieva godības izpausme ir dažāda un daudzējāda.
Lasot Veco derību tālāk, pravieša Mihas grāmatā 5:1 mēs atrodam sekojošu pravietojumu “Bet tu, Bētleme Efratā, kas esi maza starp tūkstošiem no Jūdas, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos.” Jūdu tradīcijā šis Bībeles fragments viennozīmīgi tiek uztverts kā mesiānisks pravietojums. Šeit ir atklāts, ka Mesijas izcelšanās ir “sensenos laikos, mūžības pirmlaikos.” Jūdu dokumentos ir teikts, ka Mesijas vārds bija pirms radīšanas, t.i. Mesija pēc savas būtības ir mūžīgs, tāpat, kā pats Visaugstais. Citādi nemaz nevar būt, jo Svētie Raksti pavisam konkrēti, tieši un atkārtoti runā par to, ka izglābt var tikai Dievs. Piem., Jes. 43:11 ir rakstīts “Vienīgi Es esmu Tas Kungs (oriģinālā JHVH), bez Manis nav cita Glābēja”, tāpēc Mesija ir dievišķa persona un Glābēja daba ir dievišķa.
Kad pienāca seno pravietojumu piepildīšanās laiks, Jēzus kalpošanas laikā uz zemes no jauna atskanēja šis dievišķais vārds. Jāņa ev. 8:25, 58 ir rakstīts “Tad tie sacīja Viņam: “Kas Tu tāds esi?” Jēzus viņiem sacīja: “Es esmu no iesākuma, kā jau esmu jums teicis.” “Jēzus atbildēja viņiem: “Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, esmu Es.”” Grieķu valodā šeit tiek izmantots tieši tas pats formulējums, kāds ir Septuagintā (Toras tulkojumā uz grieķu valodu) 2. Mozus grāmatas 3. nodaļā un parāda svēto Dieva vārdu.
Tas, kas ir rakstīts Toras lappusēs un tālāk praviešos, piepildījās. Dievišķas dabas Persona atnāca uz šo zemi, lai kļūtu par Mesiju, Glābēju un Pestītāju. Tora un evaņģēlijs šo notikumu atklāj identiski.
Lai Visaugstais svētī jūs un jūsu ģimenes!

 


Lasījumu arhīvs

1.Lasījums BEREŠIT / IESĀKUMĀ (1.Moz.1:1 - 6:8)
2.Lasījums NOAH/NOA (1. Mozus 1:6-9-1. Mozus 11:32)
3.Lasījums

LEH LEHA/IZEJ (1. Mozus 12:1-1. Mozus 17:27)

4.Lasījums

VAERA/PARĀDĪJĀS (1. Mozus 18:1-1. Mozus 22:24)

5.Lasījums

HAEI SARA/ SĀRAS DZĪVE (1. Mozus 23:1-1. Mozus 25:18)

6.Lasījums

TOLDOT/ CILTSRAKSTI (1. Mozus 25:19-1. Mozus 28:9)

7.Lasījums

VAECE/ IZGĀJA (1. Mozus 28:10-1. Mozus 32:2)

8.Lasījums

VAIŠLAH/ UN SŪTĪJA (1. Mozus 32:3-1. Mozus 36:43)

9.Lasījums

VAEŠEV/UN DZĪVOJA (1. Mozus 37:1-1. Mozus 40:23)

10.Lasījums

MIKEC/PĒC..(GADIEM)(1. Mozus 41:1-1. Mozus 44:17)

11.Lasījums

VAIGAŠ/TAD PIEGĀJA(1. Mozus 44:18-1. Mozus 47:27)

12.Lasījums

VAEHI/NODZĪVOJA (1. Mozus 47:28-1. Mozus 50:26)

13.Lasījums

ŠEMOT/VĀRDI (2. Mozus 1:1-2. Mozus 6:1)

 

Pēdējās izmaiņas veiktas :
05.04.2018
E-pasts: tukumasda@inbox.lv