Vitālijs Oļijņiks

Toras lasījuma nedēļas nodaļa VAIGAŠ/TAD PIEGĀJA
(1. Mozus 44:18-1. Mozus 47:27)

Mēs turpinām komentāru sēriju par Toras lasījuma nedēļas nodaļām viena gada ietvaros un mūsu mērķis ir gada laikā salīdzināt Toru un Evaņģēliju.
Šodien ir vienpadsmitā nedēļas nodaļa, kuras nosaukums ir Vaigaš. Tā sākas 1. Mozus grāmatā/Berešit 44:18 un beidzas 47:27. Nedēļas nodaļas nosaukums veidojas pēc pirmajiem nozīmīgajiem vārdiem, kas rakstīti 1. Mozus 44:18 “Tad Jūda piegāja pie viņa un sacīja (..).” Frāze “tad piegāja” oriģinālā ir Vaigaš (וַיִּגַּשׁ‏‎).
Šajā Toras lasījuma nedēļas nodaļā vairākas reizes tiek lietoti ļoti svarīgi, spilgti un nozīmīgi vārdi, tā ir izpratne par elli. Kāds ir jūsu priekšstats par elli? Kāda ir šī termina nozīme? Vienkārša analīze parāda to, ka cilvēka atbilde ir atkarīga no ticības, kāda ir viņa tautā un no valodas, kādā šī tauta runā. Nācijas valoda ietver sevī izpratni, priekšstatu, morfoloģiju, reliģiju, filozofiju un citus pasaules uztveres nosacījumus. Lūk, standarta apzīmējums ellei krievu valodā; citēju no enciklopēdiskās vārdnīcas - “Elle, tā ir vieta, kur nokļūst mirušu grēcinieku dvēseles, kas ir nolemtas mūžīgām mokām.” Savukārt ēģiptologi piedāvā savādāku apzīmējumu. Tam nebūs līdzīgs arī tas, kādu to apraksta vēdiskās literatūras piekritēji, u.t.t. Ļoti bieži problēma rodas tajā, ka, lasot Svētajos Rakstos izmantotos terminus, daudzi automātiski projicē tos ar tradicionālajiem uzskatiem, kādi pastāv viņu kultūrā un valodā. Tādējādi šie jēdzieni mainās.
Šodien pamēģināsim apskatīt, ko Torā nozīmē vārds “elle” - pirmajās piecās Svēto Rakstu grāmatās. Vārds “elle” senebreju valodā ir vārds “šeol” (שְׁאוֹל). Šis vārds Torā ir sastopams septiņas reizes. Pirmo reizi mēs to lasām 1. Moz. 37:35. “Tad cēlās visi viņa dēli un visas viņa meitas, lai viņu mierinātu, bet viņš negribēja ļaut mierināties un sacīja: “Sērodams es sekošu savam dēlam uz pazemi!” Un viņa tēvs to apraudāja.” Šeit vārds “šeol” ir tulkots kā “pazeme” un pantu konteksts ir šāds: patriarhs Jēkabs saņem informāciju, no kuras izdara secinājumu par sava dēla Jāzepa nāvi un saka, ka “Sērodams es sekošu savam dēlam uz pazemi!” Jēdziens “šeol” šeit ir domāta vieta, uz kurieni gatavoja doties taisnais Jēkabs, domādams, ka viņa dēls jau atrodas tur. Jāzeps Bībelē arī tiek nosaukts par taisnu vīru. Pirmais minētais vārds “šeol” izgaismo to kā vietu, kur pēc nāves dodas taisnie. Vārds “pazeme” (преисподняя) etimoloģijā nozīmē sekojošo: saskaņā ar etomoloģisko vārdnīcu krievu valodā, šis termins ir nācis no vecslāvu valodas un nozīmē “pats zemākais”, no vārdiem “zemāk, apakšā” (исподнее) un “pats” (пре). Burtiski vārds “pazeme” nozīmē to, kas atrodas zemāk par zemi.
Pievērsīsimies otrai vietai Torā, kur tiek minēts vārds “šeol.” Tā ir 1. Moz. 42:38 “Un viņš sacīja: “Manam dēlam nebūs iet ar jums, jo viņa īstais brālis ir miris un viņš ir viens pats atlicies. Ja ceļā, kurā jūs dodaties, ar viņu kas notiek, tad jūs manu sirmo galvu ar skumjām novestu pazemē.”” Šeit vārds “šeol” ir tulkots kā pazeme (“zārks”, “во гроб” krievu tulk.) Kad mūsdienu cilvēks dzird vārdu “zārks”, vispirms viņš iedomājas taisnstūra priekšmetu, kas parasti ir gatavots no koka; vienkāršāk sakot, kasti, kurā ievieto nāves miegā aizmigušā cilvēka ķermeni. Taču Bībeles laikos tā neglabāja. Zārks (“гроб”) Bībelē nozīmē kapa vietu, apbedīšanas un dusēšanas vietu.
Nākošās divas reizes, kad tiek minēts vārds “šeol”, ir 1. Moz. 44:29-31. “Un, ja tad jūs arī šo vēl paņemsit projām no manis un viņam kaut kas notiktu, tad jūs manu sirmo galvu ar sāpēm novestu kapā.” Šos vārdus saka viens no Jāzepa brāļiem, pārstāstot tēva vārdus. Tālāk viņš saka “Bet tagad, ja es atgriezīšos pie tava kalpa, sava tēva, un tas zēns nebūs kopā ar mums, jo tēva dvēsele ir sietin piesieta pie tā, tad notiks gan, kad tas redzēs, ka zēna nav, ka viņš nomirs, un tavi kalpi būs tie, kas viņa sirmo galvu ar sāpēm noveduši kapā.” Šeit divas reizes vārds “šeol” tiek tulkots kā “гроб” - kapa vieta, apbedīšanas vieta.
Piekto un sesto reizi vārds “šeol” Torā tiek izmantots 4. Moz. 16:28-34. “Un Mozus sacīja: “Ar šo pašu jūs atzīsit, ka Tas Kungs ir mani sūtījis, lai es visus šos darbus padarītu, un ne no mana paša sirdsprāta: ja šie te mirs, kā mirst visi cilvēki, un tiks piemeklēti, kā tiek piemeklēti visi cilvēki, tad Tas Kungs mani nav sūtījis; bet, ja Tas Kungs ko jaunu rādīs, ko Viņš vēl līdz šim nav rādījis, un zeme atvērs savu muti, un tā tos aprīs līdz ar visu, kas tiem pieder, ka tie dzīvi nogrimst ellē, tad tikai ar šo jūs atzīsit, ka šie vīri ir To Kungu nicinājuši!” Un notika, tiklīdz viņš šos vārdus bija beidzis runāt, tad zeme, uz kuras tie stāvēja, pāršķēlās, un zeme atdarīja savu muti un aprija viņus un viņu namus, kā arī visus cilvēkus, kas bija pie Koraha, un visu šo cilvēku mantu līdz ar viņiem. Un tie dzīvi nogrima ellē ar visu, kas tiem piederēja, un zeme atkal aiz tiem aizvērās, un tie aizgāja bojā, pazuzdami no draudzes vidus. Bet viss Israēls, kas bija viņiem visapkārt, bēga, viņiem brēcot, sacīdami, ka tik arī mūs neaprij zeme!”” Vārds “šeol”, kuru mēs šodien pētām, šeit tiek tulkots kā “elle” (“pazeme”, krievu tulk.). Šis fragments ļoti spilgti ilustrē to, kas tā ir par vietu; tā patiešām ir vieta tieši zem zemes, kurā iekrita cilvēki. Šajā gadījumā “šeol” nokļuva nešķīsti cilvēki, tie, kuri bija sacēlušies pret Dievu un Viņa vadoņiem. Tas nozīmē, ka “šeol” ir vieta, kurā nokļūst ne tikai taisnie, bet arī grēcinieki. Tas ir visu to liktenis, kuri mirst.
Pēdējā, septītā vieta, kur Torā tiek minēts vārds “šeol”, ir 5. Moz. 32:22. “Jo uguns ir iedegusies no Manām dusmām un degs līdz apakšzemes dziļumiem, un aprīs zemi ar tās augļiem, un aizdedzinās kalnu pamatus.” “Šeol” šeit tiek tulkots kā apakšzemes dziļumi (“elle”, krievu tulk.). Lai arī daudzi tradicionāli iedomājas elli ar uguni, Tora šeit parāda citu ainu. Uguns iedegas no Visaugstā un nokļūst ellē, t.i. pašā ellē uguns nav. “Uguns (..) aprīs zemi ar tās augļiem, un aizdedzinās kalnu pamatus.” Lai papildinātu šo ilustrāciju, pievērsīsim uzmanību diviem fragmentiem Vecajā derībā. Ec. 31:15 ir rakstīts “Tā saka Dievs Tas Kungs: tanī dienā, kad tas nogrima pazemē, Es liku apakšzemes ūdens plūsmai tērpties sērās, Es apturēju tās tecējumu, tā ka apstājās plūst lielie ūdeņi. Libanonam Es liku tīties tā dēļ sēru tērpā, un visi lauku koki nokalta.” Šeit vārds “šeol” tiek tulkots kā “pazeme” - kaps, apbedīšanas vieta (могила). Vēl lasām Jes. 14:11 “Nogrimusi ellē tava godība un tavu cītaru skaņa! Cirmeņi ir tavs guļamais paklājs un tārpi tava sega!” Vārds “šeol” šeit ir tulkots kā “elle” (“pazeme”, krievu tulk.). Tā ir vieta, kur dzīvo tārpi un kuri pārtiek no mirušā miesas. Mēs redzam, ka Toras un Vecās derības izpratne par elli kopumā būtiski atšķiras no vispārpieņemtā.

Izdarot kopsavilkumu, apzīmējumu jēdzienam par elli izlasīsim elektroniskajā Ebreju enciklopēdijā. “Tradicionālā izpratne par elli Bībelē nav rakstīta, tur tiek runāts tikai par nediferencētu mirušo atrašanās vietu, kas priviliģēti tiek nosaukta par “šeol”. Citi jēdzieni, kas Bībelē tiek izmantoti, lai norādītu uz mirušo atrašanās vietu, ir zeme (אֶרֶץ), dažreiz ar precizējumu tumsas zeme, pazeme; kaps (קֶבֶר), pīšļi (עָפָר), kapa bedre (בּוֹר), bedre (שַׁחַת), nāves bezdibenis (אֲבַדּוֹן) un klusuma zeme (דּוּמָה). Mirušo atrašanās vieta tiek nosaukta kā vieta zem zemes vai vieta pie kalnu pamatiem”, tā sacīts Ebreju enciklopēdijā. Citā vietā par šo tēmu šajā pašā vārdnīcā ir rakstīts “Bībelē šie apzīmējumi nekad neattiecas uz to, ka tā būtu vieta, kur pēc nāves atrodas cilvēka dvēsele.”
Un tā, mēs esam definējuši jēdzienu “elle.” Kas tad notiks ar elli tālāk? Lūk, kas ir rakstīts Hoz. 13:14 “Bet Es gribu atsvabināt viņus no pazemes valsts varas un izglābt no nāves. Nāve, kur ir tava inde un sērgas? Elle, kur ir tavs iznīcības spēks?” Svētajos Rakstos ir pravietojumi par uzvaru pār elli un nāvi. Dievs izvedīs Savu tautu no elles, Viņš atbrīvos viņus no nāves – elle nav vieta uz mūžību.
Atverot apustuliskos rakstus, mēs atrodam, ka tur tiek citēta tikko lasītā Hozejas grāmata. 1. Kor. 15:51-55 “Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti, piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti. Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā. Un, kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: nāve ir aprīta uzvarā! Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?” Apustulis Pāvels savā vēstulē min Hozejas pravietojumu un apraksta laiku, kad piepildīsies šie uzrakstītie vārdi. Dievs atbrīvos savu tautu no elles varas, kur viņi atradīsies līdz Viņa atnākšanas dienai. Taisnie uzvarēs elli ar augšāmcelšanos no mirušā stāvokļa, iznīcīgais iegūs neiznīcību, mirstīgais iegūs nemirstību. Apustulis Pāvils vārdu “elle” šeit izmanto tieši tādā pašā nozīmē, kā pravietis Hozeja. Apustulim ir tieši tāda pati izpratne par nāvi, kāda tā ir praviešiem – tā ir apbedījuma vieta, no kuras Visaugstais atbrīvos visus, kuri bija kopā ar Viņu un bija Viņam uzticīgi. Uzticīgie mirušie iznāks no elles augšāmcelšanas laikā, bet līdz tam laikam viņi atrodas tur un guļ nāves miegā; lūk, kāpēc par mirušajiem saka, ka tie ir aizmiguši. Bībelē nāve tiek aprakstīta kā miegs, savukārt augšāmcelšanās - kā atmošanās.
Vai jūsu priekšstats par elli sakrīt ar Bībelē aprakstīto? Jāpiebilst, ka pagāniem ir pilnīgi atšķirīga izpratne par apskatīto jautājumu, tātad mums ir izvēle ir starp pagānisko un bībelisko redzējumu par to.
Lai Visaugstais svētī jūs un jūsu ģimenes!