Vitālijs Oļijņiks.

Toras lasījuma nedēļas nodaļa VAERA/PARĀDĪJIES
(2. Mozus 6:2-2. Mozus 9:35)

Mēs turpinām komentāru sēriju par Toras lasījuma nedēļas nodaļām viena gada ietvaros un mūsu mērķis ir gada laikā salīdzināt Toru un Evaņģēliju.
Šoreiz apskatīsim četrpadsmito Toras lasījumu nedēļas nodaļu. Tā saucas Vaera un atrodas no 2. Moz. 6:2 līdz 2. Moz. 9:35. Nodaļas nosaukums veidojas pēc pirmajiem nozīmīgajiem vārdiem, kas rakstīti 2. Mozus 6:3 “Es esmu parādījies Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam kā visuvarenais Dievs (..).” Vārds “parādījies” oriģinālā ir Vaera (וָאֵרָא‏‎).
Šajā Toras nedēļas nodaļā ir aprakstītas Ēģiptes mocības. Tās kļuva nepieciešamas faraona spītības dēļ: viņš nevēlējās atlaist izraēliešus brīvībā. 2. Moz. 6:1 ir rakstīts “Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Tagad tu redzēsi, ko Es darīšu faraonam, jo ar stipru roku viņš tos atlaidīs, un ar stipru roku viņš tos izdzīs no savas paša zemes.”” Torā ir aprakstītas desmit Ēģiptes mocības. Lūk, tās ir - citēju elektronisko Ebreju enciklopēdiju: “asinis – dam (דָּם), vardes – cefardea (צְפַרְדֵּעַ), odi – kinim (כִנִּים), kaitīgi kukaiņi – arob (עָרֹב), lopu nobeigšanās – deber (דֶּבֶר), augoņi – šehin (שִׁחִין), krusa – barad (בָּרָד), siseņi – arbe (אַרְבֶּה), tumsa – hošeh (חֹשֶׁךְ), pirmdzimto nāve – mut behor (מוּת בְּכוֹר). Desmit mocības. Šo mocību pētījumi atklāj virkni ļoti svarīgu patiesību. Pirmkārt, pirmās trīs no desmit mocībām skāra visus cilvēkus. Tas ir aprakstīts 2. Moz. 7:19-21 “Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Saki Āronam: ņem savu zizli un izstiep savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, pār viņu upēm, pār kanāliem, ezeriem un visām viņu ūdens krātuvēm, un tam būs tapt par asinīm. Un asinis būs visā Ēģiptes zemē, visos koka un akmens traukos.” Tad Mozus un Ārons darīja tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis; viņš pacēla savu zizli un sita ūdeni, kas bija upē, faraona un viņa kalpu acu priekšā, un viss ūdens, kas bija upē, pārvērtās asinīs. Un zivis upē nobeidzās, un upe smirdēja, un ēģiptieši nevarēja dzert ūdeni, kas bija upē; un asinis bija visā Ēģiptes zemē.” Pirmā mocība aptvēra visu Ēģiptes zemes teritoriju, viss ūdens kļuva par asinīm. Līdzīgi notika arī otrās mocības laikā. 2. Moz. 8:1, 2 “Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Saki Āronam: izstiep savu roku ar savu zizli pār upēm, pār kanāliem un ezeriem un liec nākt vardēm pār Ēģipti.” Un Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un vardes nāca un apklāja visu Ēģiptes zemi.” Arī šīs mocības apmēri ir tādi paši, vardes apklāja visu Ēģiptes zemi.
Tālāk lasām par trešo mocību. 2. Mozus 8:12, 13 “Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Saki Āronam: izstiep savu zizli un sit zemes pīšļus, ka tie top par odiem visā Ēģiptes zemē.” Un viņi darīja tā; un Ārons izstiepa savu roku ar zizli un sita zemes pīšļus, un radās odi; tie apstāja cilvēkus un lopus; visi zemes pīšļi tapa par odiem visā Ēģiptes zemē.” Pirmās trīs mocības bija pār visu Ēģiptes zemi, taču sākot ar 4 mocību, notiek apmēru sadalīšana. Lasām 2. Moz. 8:16-19 “Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Celies rīta agrumā un nostājies faraona priekšā, kad viņš iet uz upi, un saki viņam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu. Bet, ja tu neatlaidīsi Manu tautu, redzi, Es sūtīšu tev, taviem kalpiem, tavai tautai un tavos namos visādus kaitīgus kukaiņus, un tie piepildīs ēģiptiešu mājas un arī zemi, kurā viņi dzīvo. Bet tanī pašā laikā Es saudzēšu Gošenes zemi, kurā mīt Mana tauta, lai tur nebūtu kaitīgo kukaiņu, lai jūs zinātu, ka Es, Tas Kungs, esmu tanī zemē. Tā Es darīšu atšķirību starp Manu tautu un tavu tautu; rīt šī zīme notiks.”” Šī mocību apmēru sadalīšana norisinās arī tālāk, piem., 2. Moz. 9:4-7 “Un Tas Kungs darīs atšķirību Israēla un Ēģiptes lopu starpā; neviens lops, kas pieder Israēla bērniem, nenobeigsies.” Un Tas Kungs nolika noteiktu laiku un sacīja: “Rīt Tas Kungs to darīs šinī zemē.” Un Tas Kungs darīja to nākamajā dienā; un nobeidzās visi ēģiptiešu lopi, bet no Israēla bērnu lopiem nenobeidzās neviens. Un faraons ievāca ziņas; un redzi, no israēliešu lopiem neviens nebija nobeidzies. Bet faraona sirds palika cieta, un tas neatlaida tautu.” 
Un tā, pēdējās septiņas mocības tika izlietas atlases veidā un Dieva tauta no tām necieš. Kāpēc tika izdarīta šāda nošķiršana? Kāpēc sākot ar 4 mocību, cieta tikai ēģiptieši? Lūk, kādu atbildi mēs atrodam Torā. Izrādās, ka pirmās trīs mocības Ēģiptes burvji varēja atkārtot. 2. Moz. 7:22 ir rakstīts “Bet ēģiptiešu burvji izdarīja to pašu ar savām burvju mākslām (..).” 8:3 “Un burvji darīja to pašu ar savām burvju mākslām un lika nākt vardēm pār Ēģiptes zemi.” Savukārt trešās mocība laikā notika sekojošais - 8:14, 15 “Bet burvji ar savām burvju mākslām darīja tāpat, lai radītu odus, bet tie to nespēja; un odi mocīja kā cilvēkus, tā lopus. Tad burvji sacīja faraonam: “Tas ir Dieva pirksts.” Bet faraons apcietināja savu sirdi un neklausīja viņiem, kā jau Tas Kungs bija sacījis.” Ēģiptes burvji saprata, ka tas ir Visvarenais Dievs, Kas valda pār tiem spēkiem, kuriem viņi kalpoja. Viņi saka faraonam, ka “tas ir Dieva pirksts.” Līdz ar šo atziņu, iestājas arī atbildība par to un no šī brīža cieš tikai ēģiptieši. Šis ir ļoti svarīgs Dieva taisnības princips. Viņš nesoda par nezināšanu, taču kad cilvēks tiek informēts, kad tas atzīst, kas ir patiesība un kas ir meli, kad sāk saprast taisnību, bet spītīgi paliek netaisnībā, tad notiek nošķiršana un “Dieva pirksts” skar tikai nešķīstos. Šeit ir svarīgi saredzēt arī to, ka nodalīšana nenotiek pēc etniskās piederības. Pirmkārt, Dievs katru reizi brīdina, pirms sūta kārtējo mocību un piedāvā izglābšanās ceļu no tās. Piem., 2. Moz. 9:18, 19 “Redzi, rīt ap šo laiku Es likšu krist ļoti smagai krusai visā Ēģiptes zemē, kāda tanī nav bijusi no tās sākuma līdz šai dienai. Tāpēc tagad liec sadzīt savus ganāmpulkus un visu, kas vien tev ir laukā; pār visiem ļaudīm un lopiem, kas atradīsies laukā un nebūs sapulcināti ēkās, nāks krusa, un viņi nomirs” - Dievs saka caur Mozu. Tātad, Dievs brīdina ēģiptiešus, Viņš vēlas to izglābt un kāda daļa no ēģiptiešiem brīdinājumam paklausa. Lasām par to tālāk 20. un 21. pantā “Kurš faraona kalpu vidū bijās Tā Kunga vārda, tas saviem kalpiem un lopiem lika glābties pajumtē. Bet, kas savu sirdi nepievērsa Tā Kunga vārdiem, tas pameta savus kalpus un lopus tīrumā.” Gan ēģiptietis, gan lībietis, vai kādas citas tautas pārstāvis Izraēla tautas iziešanas laikā no Ēģiptes, varēja iegūt glābšanu - tas bija personīgās izvēles jautājums, tās bija personīgās attiecības ar Dievu. Svētajos Rakstos ir pravietojums par to, ka izraēliešu iziešanas notikumi no Ēģiptes verdzības atkārtosies arī grēka vēstures noslēgumā: visas zemes mērogā priekš visiem zemes iedzīvotājiem.
Šodien uz šīs zemes cieš gan taisnie, gan netaisnie, taču nebeidzami tas tā neturpināsies. Bībele atklāj, ka pienāks brīdis, kad ikviens uzzinās par Dieva patiesību. Jes. 11:9, 10 ir rakstīts “Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā Manā svētajā kalnā, jo zeme būs Tā Kunga atziņu pilna kā jūras dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni. Un notiks tanī dienā: tautas meklēs Isaja saknes atvasi, kas viņām ir par karogu, un tās mājvieta būs pilna godības.” Šis ir misijas kalpošanas apraksts. Līdzīgu pravietojumu atrodam arī apustuliskajos rakstos. Mat. 24:14 “Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” Kad patiesība par Dievu un Viņa gribu kļūs visiem zināma un katrs izdarīs savu izvēli, sāks izlieties septiņas pēdējās mocības. Lūk, kā tas ir aprakstīts Atkl. gr. 15:1 “Tad es redzēju citu lielu brīnišķīgu zīmi debesīs: septiņus eņģeļus, kam bija septiņas pēdējās mocības, jo ar tām piepildījās Dieva dusmas.” Un tālāk šajā pašā grāmatā 16:1,2 “Es dzirdēju: stipra balss Templī sauca septiņiem eņģeļiem: “Eita un izlejiet septiņus Dieva dusmu kausus pār zemi!” Pirmais gāja un izlēja savu kausu pār zemi, tad piemetās ļauni, nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu.” Septiņas mocības krīt tikai pār netaisnajiem. Bet kur šajā laikā atrodas taisnie? 15. pants.  “Redzi, Es nāku kā zaglis! Svētīgs, kas ir nomodā un kas tur savas drēbes gatavībā, lai tam nebūtu jāstaigā kailam un nebūtu redzams viņa kauns.”  Drēbes, kuras šeit tiek pieminētas, ir taisnības apģērbs. Taisnie atrodas uz zemes laikā, kad tiek izlietas 7 mocības, taču viņus šīs mocības neskar, tieši tāpat, kā tas bija izraēliešu iziešanas laikā no Ēģiptes.
Šajā drūmajā laikmetā piepildījās 91. psalma vārdi no 1.-8. pantam “Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!" Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā. Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts.” Cilvēki visapkārt ies bojā no mocībām, taču Dieva tauta tiks pasargāta tāpat, kā izraēlieši tika pasargāti Ēģiptē. Toras ziņojumi palīdz saprast apustuliskos rakstus, tie nes vienotu vēsti.
Lai Visaugstais svētī jūs un jūsu ģimenes! Vēlu jums būt Dieva tautas pusē, kura tiks pasargāta pēdējās septiņās mocībās. Lai tas varētu notikt, pieņemiet savā dzīvē Dieva patiesību.