"Tora un evaņģēlijs"

3. lasījums

Vitālijs Oļijņiks

Toras lasījuma nedēļas nodaļa LEH LEHA/IZEJ
(1. Mozus 12:1-1. Mozus 17:27)

Mēs turpinām komentāru sēriju par Toras lasījuma nedēļas nodaļām viena gada ietvaros. Mērķis ir gada laikā salīdzināt Toru un Evaņģēliju un atzīmēt tajos būtiskākos punktus.
Šodienas nedēļas nodaļa ir trešā pēc skaita un tās nosaukums ir Leh Leha. Tā atrodas 1. Mozus grāmatā/Berešit no 12:1 līdz 17:27. Šīs nedēļas nodaļas nosaukums veidojas no pirmā nozīmīgā vārda šajā Bībeles fragmentā. Tas atrodas 1. Moz. 12:1, kur ir teikts “Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes (..).”””  Oriģinālā vārds “izej” ir Leh Leha לך לך) ).
Trešā nedēļas nodaļa ir veltīta patriarha Ābrahāma dzīves aprakstam. Šodien mēs apskatīsim jautājumu par Ābrahāma aicinājumu un tā mērķi. 1. Mozus grāmatas 12. nodaļas pirmajos trīs pantos ir rakstīts “Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.”” Dievišķais aicinājums norāda uz mērķi Ābrahāmam būt par svētību visām pasaules tautām. Klasiskajā jūdu komentārā Sančino tas ir aprakstīts šādi: “Ābrahāmam ir jākļūst par svētību visai cilvēcei: viņa dzīvei, kas veltīta Visaugstā klātbūtnes atklāšanai uz šīs zemes, ir jāatstāj iespaids uz citiem un jāmudina cilvēkus tiekties pēc Dieva izzināšanas, pēc Viņa gribas sasniegšanas un pēc tām prasībām, kuras Viņš uzrāda cilvēkam. Midrašā ir teikts, ka vārdam “braha/svētības” (ברכה ) ivritā ir tāda pati sakne, kā vārdam “breha/dabiska ūdenstilpne” (בריכה ). Kā ūdenstilpne attīra no rituālas nešķīstības, tā arī tie, kuri ir bijuši tālu no ticības un zināšanām par Dievu, tiek šķīstīti, tuvojoties izpratnei par Radītāju un Viņa pasaules pārvaldes ceļiem. Tāda pati misija - nest tautām zināšanas par Dievu, gulst uz Ābrahāma pēctečiem visas cilvēces vēstures laikā.”
Tālāk 1. Moz. 18:17-19 šis aicinājums atklājas nedaudz vairāk. “Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.”” Šeit vēlreiz atkārtojas aicinājums Ābrahāmam būt par svētību visām pasaules tautām, taču parādās arī jauna informācija. Tiek parādīts veids, pateicoties kuram dievišķais nodoms svētīt visas tautas kļūs par realitāti. Un šis veids ir aprakstīts 19. pantā. “Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas (..).”
Ābrahāms tika aicināts iemācīt saviem bērniem, saviem pēcnācējiem pildīt Dieva pavēles un likumus. Svētības nerodas no nekā, tās rodas izvēloties Dieva ceļu un sekojot Viņa gribai, savukārt Dieva likumi atspoguļo to, kā Visaugstais ir izveidojis visu to, ko ir radījis. Tāpēc katrs, kurš dzīvo pēc Dieva gribas, dzīvo saskaņā ar dabisko vidi. Viņš iekļaujas radībā, ko Dievs ir radījis.
Tālāk Tora atklāj, kā Ābrahāms izpilda šo aicinājumu. 1. Moz. 26:4-6 ir rakstīts par Ābrahāma dēlu Īzāku, kuram Visaugstais saka “Un Es vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes un došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes, un tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas, tāpēc ka Ābrahāms Manai balsij paklausīja un turēja Manus norādījumus un Manas pavēles, Manus likumus un Manu bauslību.” Un Īzāks dzīvoja Gerārā.”” Svarīgi ir izcelt to, ka Visaugstais Īzākam atkārto apsolījumu “(..) tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas (..).” Un atkal tiek norādīts veids “ (..) Manus norādījumus un Manas pavēles, Manus likumus un Manu bauslību” saka Tas Kungs.
Neskatoties uz to, ka rakstiskā veidā Tora vēl nebija dota, Ābrahāmam tā detalizēti bija jau zināma. Šajā fragmentā ir uzskaitīti trīs Toras likumu veidi un visi šie vārdi tiek lietoti daudzskaitlī. Ābrahāms tika aicināts Dieva gribu iemācīt vispirms saviem tiešajiem pēcnācējiem un tā arī notika. Savukārt 1. Moz. 18:19 ir minēta vēl viena cilvēku grupa, kurai Ābrahāms bija aicināts kalpot. “Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas (..).” Ko nozīmē “savam namam”? Paskatīsimies uz diviem Bībeles fragmentiem no Toras. 1. Mozus gr./Berešit 14:14 “Kad Ābrāms dzirdēja, ka viņa radinieks aizvests gūstā, tad viņš lika nostāties savam karaspēkam, mājās dzimušiem vergiem, trīs simti astoņpadsmit vīriem, un viņš dzinās tiem pakaļ līdz Danai.” Izrādās, ka jau karam vien bija derīgi Ābrahāma namā dzimuši 318 cilvēki, turklāt tas bija līdz Ismaēla un Īzāka dzimšanai. Ja veicam ne pārāk sarežģītu matemātisku uzskaiti, tad, izrādās, ka jēdzienā “Ābrahāma nams” ietilpst liela cilvēku grupa. Tālāk 1. Moz. 17:26, 27 ir rakstīts  “Tanī pašā dienā tika apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls. Un ikviens vīrs viņa namā, gan viņa namā dzimušais, gan par naudu pirktais no svešinieku bērniem, tika apgraizīts līdz ar viņu.” Ābrahāma namā visi pildīja Dieva likumus. Jēdziens “Ābrahāma nams” nozīmēja visus, kas dzīvoja kopā ar viņu, kas klejoja kopā ar viņu un sekoja Dieva gribai kopā ar patriarhu.
Tagad mēs varam turpināt 1. Mozus grāmatas 12. nodaļas lasīšanu, kurā pievērsīsimies piektajam pantam. “Un Ābrāms ņēma Sāraju, savu sievu, un savu brāļadēlu Latu un visu mantību, ko tie bija ieguvuši, un visas dvēseles, kādas tie Hāranā bija iemantojuši, un tie izgāja, lai dotos uz Kānaāna zemi. Un tie nogāja uz Kānaāna zemi.” Šajā pantā ir interesanta frāze “visas dvēseles, kādas tie Hāranā bija iemantojuši”. Ko tas nozīmē? Lūk, daži mūsdienu šīs frāzes tulkojumi. “Dzīvais avots” piedāvā šādi: “Visas dvēseles, kādas tie Hāranā bija iemantojuši” (tāpat, kā 1965. gada tulkojums latviešu valodā). Līdzīgi skan arī Kulakova tulkojums: “Kurus viņi ieguva Hāranā”. Hirša (Samson Raphael Hirsch) tulkojumā teikts: “dvēseles, kuras tie izveidoja Hāranā”. Oriģināls satur sekojošu frāzi „וְאֶת-הַנֶּפֶשׁ, אֲשֶׁר-עָשׂוּ בְחָרָן /veet hanefeš ašer asu beharan”. Tajā tiek izmantots darbības vārds ar nozīmi “izveidot, padarīt”. Par ko ir runa? Kādā veidā viņi izveidoja jeb ieguva dvēseles Hāranā? Lūk, ko raksta viduslaiku Toras skaidrotājs Raši: „Kurus viņš ieveda zem Šehinas apsega.” Vārds Šehina „שְׁכִינָה” nozīmē Dieva klātbūtne, Dieva godība. „Ābrahāms atgrieza pie īstās patiesības vīriešus, bet Sāra atgrieza sievietes.”    
Sančino komentāros ir teikts šādi: „Ābrahāms piesaistīja cilvēkus, kuri pieņēma viņa ticību. Arī Sāra dalījās ar zināšanām par Dievu ar sievietēm un tuvināja viņas vienīgajam dzīvajam Dievam. Šie cilvēki bija gatavi izpildīt Visaugstā gribu un, lai to varētu iemācīties, izteica vēlēšanos sekot Ābrahāmam visur, kur vien viņš ies.”
Tālāk, 1. Moz. 12:7, 8 ir rakstīts „Un Tas Kungs parādījās Ābrāmam un sacīja: „Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi.” Un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies. Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis, tā ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam un piesauca Tā Kunga Vārdu.” Mūsdienu Toras skaidrotāja Šedrivicka komentāros ir sacīts „Visās Dieva atklāsmes vietās, kurās Dievs deva savus apsolījumus, Ābrahāms cēla upurēšanas altārus. Tie bija akmens altāri, uz kuriem pienesa šķīstus upurus, izlēja eļļu un pie kuriem izteica lūgšanas. Taču tie nebija vienkārši upuru altāri, tās bija svētrunu vietas. Apkārtnes iedzīvotāji lielā skaitā nāca klausīties Ābrahāmu, kurš aicināja viņus atgriezties no grēkiem, kalpot Dievam un pildīt Viņa likumus. Ievērojamā amerikāņu rakstniece Elena Vaita grāmatā „Sentēvi un pravieši” raksta: „Visur, kur vien viņš apmetās, tas uzcēla arī altāri, pie kura aicināja visus savas nometnes ļaudis uz rīta un vakara upuru pienešanu. Teltis nojaucot, altāris palika. Vēlākos gados daži apkārtklejojošie kānaānieši, kurus Ābrāms bija pamācījis, nonākot pie šī altāra, atcerējās, ka pirms viņiem tur bijis Ābrāms, un, uzcēluši savas teltis, salaboja altāri, lai tur pielūgtu dzīvo Dievu.” [128]
1. Moz. 17:4, 5 ir teikts „Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām. Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis.” Sančino komentārs skaido šādi: „אַב /Ab” nozīmē „tēvs”, רָהָם /raham” - otrā vārda daļa norāda uz daudzskaitlību. Vārda izmainīšana pasvītro Ābrahāma misiju „atvest visas tautas zem Šehinas apsega, Dieva klātbūtnes.”” Ābrahāms kļuva par tēvu visiem, kuri vēlējās kalpot Visaugtajam, viņš kļuva par tēvu visiem ticīgajiem.
Kad sinagogā beidzas Toras lasījuma nedēļas nodaļa un, ja cilvēks, kurš ir piedalījies Toras lasīšanā, nav dzimis kā ebrejs, t.i., viņš ir atgriezts cilvēks, prozelīts (viņa vecāki nav ebreji), tad tādam cilvēkam tiek lasīta sekojoša svētību lūgšana „Tas, Kurš svētīja mūsu tēvus Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu, lai Viņš svētī, pieņemsim, Sergeju, Ābrahāma dēlu par to, ka viņš sniedzas pēc Toras Visaugstajam par godu, par godu Torai un par godu sabatam.” Ja cilvēka vecāki ir ebreji, tad nosauc viņa tēva vai vectēva vārdu, ja viņš nav ebrejs, tad nosauc Ābrahāma vārdu. Ābrahāms ir visu ticīgo cilvēku tēvs.
To pašu mēs atrodam apustuļu rakstos. Pāvila vēstulē Romiešiem 4:11, 12 ir rakstīts „Bet apgraizīšanas zīmi viņš saņēma kā zīmogu ticības taisnībai, kas bija pirms apgraizīšanas, tā kļūdams par tēvu visiem, kas tic, būdami bez apgraizīšanas, tā ticība tiem tiek pielīdzināta par taisnību, kā arī par tēvu tiem, kas apgraizīti, protams, ja viņi ne vien ārīgi pieder pie tādiem, bet arī seko tai ticībai, kas bija mūsu tēvam Ābrahāmam jau tad, kad tas vēl nebija apgraizīts.” Lūk, Ābrahāma misija un pie šīs misijas mēs visi varam būt piederīgi.
Lai Visaugstais svētī jūs un jūsu ģimenes!

 

 

 


Lasījumu arhīvs

1.Lasījums BEREŠIT / IESĀKUMĀ (1.Moz.1:1 - 6:8)
2.Lasījums NOAH/NOA (1. Mozus 1:6-9-1. Mozus 11:32)
3.Lasījums

LEH LEHA/IZEJ (1. Mozus 12:1-1. Mozus 17:27)

4.Lasījums

VAERA/PARĀDĪJĀS (1. Mozus 18:1-1. Mozus 22:24)

5.Lasījums

HAEI SARA/ SĀRAS DZĪVE (1. Mozus 23:1-1. Mozus 25:18)

6.Lasījums

TOLDOT/ CILTSRAKSTI (1. Mozus 25:19-1. Mozus 28:9)

7.Lasījums

VAECE/ IZGĀJA (1. Mozus 28:10-1. Mozus 32:2)

8.Lasījums

VAIŠLAH/ UN SŪTĪJA (1. Mozus 32:3-1. Mozus 36:43)

9.Lasījums

VAEŠEV/UN DZĪVOJA (1. Mozus 37:1-1. Mozus 40:23)

10.Lasījums

MIKEC/PĒC..(GADIEM)(1. Mozus 41:1-1. Mozus 44:17)

11.Lasījums

VAIGAŠ/TAD PIEGĀJA(1. Mozus 44:18-1. Mozus 47:27)

12.Lasījums

VAEHI/NODZĪVOJA (1. Mozus 47:28-1. Mozus 50:26)

13.Lasījums

ŠEMOT/VĀRDI (2. Mozus 1:1-2. Mozus 6:1)

 

Pēdējās izmaiņas veiktas :
13.04.2018
E-pasts: tukumasda@inbox.lv