Kāda dievkalpojuma laikā, pirmajā solu rindā sēdēja ģimene, - tēvs, māte un mazs puika. Dievkalpojuma laikā puikam bija garlaicīgi un viņš visādi traucēja pārējiem klausīties. Viņš skaļi uzvedās, staigāja apkārt, ķēmojās utt. Uz vecāku nebeidzamajiem aizrādījumiem viņš vienkārši nereaģēja un pat mēdijās. Dievkalpojuma vidū tēvam beidzot mērs bija pilns un viņš paņēmis puiku stingri pie rokas vilka to uz izeju. Solu rindu vidū, redzēdams, ka tēvam pretoties ir bezjēdzīgi puika skaļā balsī izsaucas: "Dārgā draudze, lūdziet par manu drošību !"