Es: Dievs, vai es varu Tev uzdot dažus jautājumus ?

Dievs: Jā, protams.

Es: Apsoli, ka nedusmosies !

Dievs: Es apsolu.

Es: Kāpēc ar mani, šodien, notika tik daudz nepatīkamu lietu ?

Dievs: Ko tu ar to gribi teikt ?

Es: Pirmkārt, es aizgulējos.

Dievs: Jā.

Es: Otrkārt, es nevarēju iedarbināt savu mašīnu.

Dievs: Jā.

Es: Pusdienās man iedeva nepareizo karstmaizi, un es dabūju gaidīt.

Dievs: Hmmmm.

Es: Pēcpusdien, kad gribēju atbildēt telefona zvanam, bet tas sabojājās.

Dievs: Labi.

Es: Un visbeidzot, kad atgriezos mājās un gribēju atpūtināt savas kājas jaunajā kāju masažierī, tas vienkārši neieslēdzās. Kāpēc viss šodien nogāja greizi ?

Dievs: Nu paskatīsimies no citas puses, kā tur īsti bija. Pie tavas gultas šorīt bija nostājies ļaunais eņģelis. Es sūtiju savu eņģeli tevi aizsargāt. Kamēr viņi cīnijās - tu gulēji.

Es: Hmmmm

Dievs: Es neļāvu tavai mašīnai darboties, jo uz tā ceļa pa kuru tu parasti brauc, bija iereibis autovadītājs. Viņš varēja izraisīt avāriju.

Es: Mjāaa !

Dievs: Tas cilvēks kas gatavoja tavu karstmaizi bija slims, es neļāvu tev saslimt, jo zinu, ka tu šobrīd nedrīksti kavēt darbu.

Es: Jā.

Dievs: Tavs telefons sabojājās, jo tobrīd tev zvanīja cilvēks kurš gribēja tevi izprovicēt uz ko sliktu. Es gribēju tevi pasargāt, tādēļ neļāvu tevi sazvanīt.

Es: Nu, jā.

Dievs: Ak, jā un par tavu kāju masažieri. Tam bija īssavienojums, un to ieslēdzot tava māja būtu palikusi visu vakaru bez elektrības. Diez, vai tu to gribēji.

Es: Jā, piedod man.

Dievs: Neatvainojies man, vienkārši mācies man uzticēties visās lietās, gan labās ,gan sliktās.

Es: Es uzticos Tev!

Dievs: Un nešaubies, ka Mans plāns tavai diena ir labāks par tavējo.

Es: Es nešaubos. Paldies Tev ,Dievs par visu, kas ir noticis ar mani šodien.

Dievs: Nav par ko, mans bērns. Ši bija tikai kārtējā diena, kad Es kā Dievs rūpējos par saviem bērniem.